Drīzumā...

"PAULS KVELDE, labākais diriģents starp dārzniekiem. Dzīvesstāsts" 

     Paulis ir paklausīgs un labs dēls, tomēr mammas sakņu dārziņa ravēšana viņam gauži nepatīk, slinkums un negribēšana ņem virsroku, līdz mamma sola dēlam kā atlīdzību kādus santīmus. Nu, ja tā, tad varēs nopirkt atkal jaunus makšķerāķus!  Dārza padarīšanas puisim šķiet gauži neinteresantas un nevajadzīgas, nogurdinošas un garlaicīgas, vilina vienīgi nelielā peļņa.

   Pati māte bez mājas darbiem ir diezgan aizņemta arī dažādos sabiedriskos, labdarības un izglītojošos pasākumos, viņa ir aizsardžu priekšniece, vada dāmu komiteju, organizē mājsaimnieču apmācību - no Kaucmindes brauc pavāres, kas vietējās sievietes apmāca jaunākajos pavārmākslas brīnumos. Paulīne ir labsirdīga un iejūtīga. Tēvs ģimenes dzīves notikumos piedalās mazāk, jo viņš organizē visus praktiskos darbus, kas saistās ar Lauksaimniecības fakultāti- katru rītu pilī sanāk vesels pulks darbinieku un Pāvils visus izrīko darbos, turklāt vada korus, publicē rakstus, piedalās kongresos un semināros. Aktīva darba un sabiedriskā dzīve neatstāj daudz vietas paša mājas dzīvei.

   Tikpat maz prieka kā dārzkopība mammas dārzā, puišelim sagādā klavierstundas, kuras vecāki liek apmeklēt. Ar lielu nošu mapi padusē, bet galīgi bez sajūsmas viņš tomēr iet. Reiz, kad galīgi, nu, pavisam nemaz negribas iet, un arī mājas darbs nav iemācīts, viņš saņem dūšu un, smalku balsi sataisījis, zvana skolotājai:

-          Skolotāj, Paulis šodien ir saslimis un nebūs uz stundu.

-          Kas tur runā?- uzrunātā jautā.

-          Mana mamma,- mazais atbild...

Ar to pašu acumirkli labais plāns diemžēl ir izgāzies.

   Daudz interesantākas lietas notiek pilsētā, kur studenti vienmēr izstrādā kādus jokus... Katra jaunā studentu maiņa nāk ar saviem pigoriem. Tikko atbraukuši uz praksi, viņi tradicionāli no stacijas cauri visai pilsētai nāk zosugājienā, nejaušajiem skatītājiem ir ko nenosmieties. Pēc ballēm, kas ilgst līdz rītam, pilsētnieki atrod samainītas veikalu un iestāžu  izkārtnes... “Miertiesnesis Jānis Āboltiņš” nomainīts ar uzrakstu “ Skārnis. Ādolfs Heckt”. Studenti ir asprātīgi, lielu skādi nenodara, tāpēc pilsētnieki reizēm papukst, pašķendējas, bet neko nepadarīsi. Ir iesakņojusies un gadu no gada  papildinās studentu folklora un dziesmas: “Students sēž uz kastītes, Bietes rauj aiz astītes, Tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums, Tas agronomam svarīgi, Jo attīsta to garīgi, Tik dēļ Jums, daiļās dāmas...”   Jautri ir visiem.

 


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .