Bračka- Ezerrozes grāmatas, 2020.
30. decembris, 2020 pl. 15:31,
Nav komentāru
Klausoties skaļo mūziku, puisis nemanot bija aizmidzis. Sapņos rādījās mamma, kura rājās par nekārtīgo istabu, turpretī Renārs gribēja teikt, ka viņa ir tālu prom, tāpēc par bardaku nevar bārties. Pēc brīža izrādījās, ka viņš dzīvo nevis Latvijā, bet pie vecākiem Mančesterā… No dīvainā sapņa uzmodināja Elvja balss.
- Kas ir, sīkais? Čillo?
- Mmm, aizmigu laikam,- Renārs, nelaikā pamodināts, sabozās. Bez segas bija kļuvis vēsi.
- Ko pa naktīm dari, ja tagad krāc? Šodien vilksies uz „Artemīdu”?
- Nezinu. Tu esi otrais, kas man to prasa. Varbūt. Vēl neesmu izdomājis. Kas tad ir?
- Es iedomājos, ka tu man varētu aizdot kādu desmitnieku, mēs uztusētu kopā. Es toč iešu.
- Un Adrija?- Renārs neizpratnē vaicāja.
- Ko Adrija? Kas tad sīko skatīsies? Viņa nekur nevar aiziet.
- Tu iesi viens pats?- puisis joprojām nesaprata.
- Nē, mums ir sava kompānija,- Elvis sāka uzskaitīt savus draugus un draudzenes.- Būs jautri. Tikai algu vēl neesmu saņēmis un muča man vairs lāgā negrib naudu sūtīt. Atsūta tik, cik vajag elektrībai un visiem rēķiniem. Es šomēnes nemaz neesmu samaksājis par telefonu.
- Man arī atsūta maz- cik vajag skolai, dzīvošanai. Nemaz nepaskatījos, vai kontā vēl ir nauda.
- Tu tikai nemuldi, ja? Nezini, kas tev kontā? Skaidrs, ka tev dod vairāk, tu nestrādā un skaities viņu apgādībā. Viņiem tev ir jāsūta, citādi nomirsi badā un visādas bērnu aizsardzības vecenes viņus iesūdzēs tiesā. Bet es, redz- esmu liels, ha! Man esot jānopelna pašam. It kā tas būtu tik vienkārši. Darba nekur nav. Iedosi vismaz piecīti?
- Man makā kādi trīs eiriki sīcenē.
- Derēs tie paši!
- Paklau, bet Adriju tev nevajadzētu atstāt vienu pašu,- Renārs izkratīja no maka sīknaudu.
-
Ko tu saproti, sīkais! Viņu nekas neinteresē, tikai
pamperi un putras. Es negribu visu laiku runāt tikai par bērna kaku krāsu un
to, ko iemācījušies viņas stulbo draudzeņu bēbji. Un tie māmiņu forumi vispār
ir vāks! Tev vajadzētu dzirdēt tās sarunas, kad pie viņas atnāk kāda cita klukste
ar savu sīko! Katastrofa! Nekas, kad paaugsies, sapratīsi. Mums vajag brīvību
vienam no otra, nevis visu laiku kasīties pa māju.