Tante Vilhelmīne- Latvijas Mediji, 2023.
- Kas ta` šovakar vakariņās būs?- Villija apvaicājās, kad Rudīte ķērās pie gatavošanas.
- Frikadeļu zupa,- sieviete atbildēja, bet tūlīt sāka taisnoties, jo tantei gaļa varēja nepatikt.- Tu vari sev frikadeles nelikt, ja negribi, bet tās ir no vistas maltās gaļas. Nav nemaz treknuma. Ieliesi tikai zupiņu ar dārzeņiem.
- Ā, nu vistas gaļu es varu, tai nav holesterīna,- Vilhelmīne bija neticami moža.- Viendien televizorā skatījos to Roberto šovu, tur viena aktrise… Nu šitā… Kā viņu sauca? Tāda tieva, melniem matiem un sarkanām lūpām… Eh, aizmirsu… Viņa taisīja zupu no melonēm, grūbas lika klāt un laikam ingveru arī.
- Izklausās diezgan briesmīgi.
- Nē, pats Roberto nogaršoja un teica, ka ir ļoti laba. Tu arī varētu tādu uztaisīt. Vai nevari noskatīties un pierakstīt to recepti, kad būs raidījuma atkārtojums?
- Ko viņš citu lai saka? Ka nav ēdams? Viņam tāds darbs- parunāties, izklaidēt un slavēt. Galvenais, lai jautri! Nezinu, vai tu maz tādu ēstu.
- Nē, tak viņš skaidri un gaiši priecājās, ka viņam garšo.
- Būtu man riktīgie produkti, es pati uztaisītu, ja tu negribi. Tev vienkārši slinkums, nekas cits,– vecā sieva manāmi sabozās. Rudīte nopūtās. Viņa labi zināja, ka nevar atklāti teikt, ko domā, vajag Villijai visu runāt pa prātam, bet kārtējo reizi bija kļūdījusies.
- Vai viņš kādreiz ir teicis ko citu?
- Paklau, kāpēc tu tās frikadeles taisi ar karoti? Es savulaik vienmēr plaukstās saviļāju apaļas, saliku uz dēlīša un tad sametu zupā pa vienai. Kaut kur man pat mētājās tāda frikadeļu taisāmā standziņa. Ja neesat izsvieduši, vajadzētu būt.
- Vai nav vienalga, kā?- Rudīte domīgi atteica, liekot verdošajā ūdenī frikadeles.
- Es šitādus pigorus redzu pirmo reizi dzīvē!- Vilhelmīne sašuta.- Manā laikā nekad tā nedarīja.
- Vistas maltā gaļa līp pie rokām, tā ir staipīga. Vai labāk viļāt pa rokām, lai puse pielīp pirkstiem?
- Šitā viņas nesanāk apaļas!- šie iebildumi bija neapstrīdami un pamatoti.
- Kāda starpība vai tu apēd apaļu vai iegarenu frikadeli? Garša no tā nemainās.
- Nu…- Villijai laikam aptrūkās argumentu,- bet tomēr- manā laikā tā nebija. Špāsīgi gan tu izdaries.
- Tavā laikā arī zupas no melonēm un ingvera netaisīja.
- Tu tikai negribi man klausīt,- tante sapīka.- Jums, jaunajiem, vienmēr tik lielas galvas…
- Kādi mēs vairs jaunie, - Rudītes nopūta bija neviltota,- drīz mazbērnus jāgaida.